Linda, Anna, Māra un Ivars.

Anna bija izpušķota ar košu sarkanu lentu (ar plato “e”), jo viņai dzimšanas diena! Patiesībā Anna bija ne tikai izpušķota, Anna bija apsieta ar lentu kā Dāvana – jo tāda viņa ir savām 2 māsām un brālim. Šī māsu/brāļu sesija bija viņu dāvana Annai dzimšanas dienā – piedzīvojums, kas noķerts bildēs. Man atrakstīja vecākā māsa Linda (Lindas ģimenes sesiju varat redzēt te). Linda rakstīja: “Tā būtu viena pēcpusdiena, kurā mēs pabūtu kopā, lai piedzīvotu un viens otram atgādinātu stāstu, kas redzams šajā video: “That bundle… that’s family”. 7. minūte 15.sekunde – par ģimeni: http://www.pinterest.com/pin/215609900884097767/

Tiem, kam slinkums skatīties video, īss pārstāsts – vecs vīrs, sēžot pie ugunskura,  savam mazdēlam stāsta, kas ir ģimene. Viņš izmanto līdzību par žagariņiem. Viens žagariņš viegli lūst. Bet žagariņi, kas sasieti saišķī, nelūst. Tas ir par ģimeni. Piedzimstot Dievs mūs sasien saišķī ar mūsu māsām, brāļiem un vecākiem. Ir labi, ja saišķis ir stipri sasiets! Un par to sasiešanu mēs esam atbildīgi tikai paši.

Tādu, lūk, skaistu stāstu Linda bija izvēlējusies par vadlīniju māsu/brāļa sesijai. Māsa Māriņa bija uz lapiņas ar noplēstu stūri uzrakstījusi pasākuma scenāriju, zem nosaukuma “Zeme.Uguns.Ūdens.Vējš”, jo šie vārdi esot par viņiem. Ivars bija super atsaucīgs un pacietīgs ar savām 3 māsām un Anniņa bija mazliet sakautrējusies par sev veltīto uzmanību, bet ļoti ļoti aizkustināta un starojoša. Un es biju ļoti laimīga piedzīvot šādu burvīgu dienu un notikumu.

Nu tā arī tas viss bija – skaisti. Mēs satikāmies jūras krastā, kur Anna ar māsām un brāli piedzīvoja būšanu kopā – tikai viņi 4 –  kā bērnībā.

Tas bija ļoti atšķirīgi – bildēt nevis vecākus un bērnus, bet brāļus un māsas – turklāt pieaugušus! Vai zināt, kas notiek, kad pieauguši brāļi un māsas satiekas? Kad līdzās nav otro pusīšu un bērnu? Viņi ceļo laikā un nemaz vairs nav tik ļoti pieauguši…: )

Tur bija dauzīšanās un skriešana, akmentiņu lecināšana pa ūdens virsmu, bikstīšanās/bakstīšanās un lekšana gaisā… un bezgala daudz  “Atceries, kā mēs …?” Atceries, kā mēs kutinājām viens otram vaigu ar skropstām? Atceries, kā mēs  slēpāmies aiz skapja? Vēl tur bija tomātu sviestmaizes un gurķu sviestmaizes ar pipariem un piparmētru tēja. Bezgala daudz īstu smieklu un arī īstas aizkustinājuma asaras. Tas bija tiiiik forši. Man ir sajūta, ka mums izdevās viss PA ĪSTAM.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Anniņa! Un paldies par skaisto piedzīvojumu!