Nu skaista bija vasara. Tik koša, karsta un bagāta. Un gara! Man atmiņā paliks sulīgi un saldi arbūzi, ķiršu pilnas plaukstas, siltie un garie vakari, sirsnīgas sarunas un vakariņas svaigā gaisā, ezera mazo viļņu šļaksti, tikko pļautas zāles un manas mazās siltumnīcas smarža – pēc tomātu stādiem… un kopābūšana. Un te – brīnišķīgās Sandras mīļā…
Skaistās meitenes – Aelita ar mammu un meitiņu. Tik ļoti priecājos, ka satikāmies, lai kopā piedzīvotu un iemūžinātu sirsnīgos kopā būšanas mirkļus. Reizēm mīļums un sajūtas šķiet gluži vai sataustāmas – tik dzīvas un klātesošas tās ir. Te tā bija. Paldies, meitenes, par burvīgo pēcpusdienu!
Šī ir viena no manām vismīļākajām fotosesijām. Es ļoti priecājos, ka satikāmies. Stāsts par simt baltā nokrāsām, par gaismu aiz loga un viņos. Par siltumu, mīļumu un gādību. Par prieku un nerimstošu enerģiju. Brīnišķīgā Ivo un Daigas ģimene.
Reizēm mammas taujā, kādas ir bēbīšu (1,5-11 mēnešu vecu mazulīšu) fotosesijas studijā, vai nav stīvas un vai mazuļi tajās labi jūtas? Te būs atbilde – Žagariņu ģimene ar savu puisīti ir viena no ģimenēm, ar ko satikāmies, lai piedzīvotu bēbīšsesiju studijā. Iemūžināju fotogrāfijās šīs mazās ģimenes nesteidzīgu, mīļu un dabisku kopābūšanu. Domāju, ka tāds varētu būt…
Meitenēs ir spēks! Kamēr tētis un lielais brālis darbos, tikmēr meitenēm fotosesija! Cik jauka bija šī priekšpusdiena – ciemos pie Ilzes ģimenes viņiem tik īpašā laikā, kad tikko satikuši savu jaunāko bērniņu – meitiņu Laimu. Laimiņa ir burvīga – bieziem tumšiem matiņiem, tik omulīga un smaidīga – var just, cik labi viņa jūtas šajās mīļajās rokās,…
Māsu vai brāli mēs neizvēlamies. Taču šis cilvēks kļūst par vienu no vistuvākajim un svarīgākajiem mūsu dzīvē – par daļu no mūsu bērnības, īpaši, ja gadu starpība nav liela. Un tur ir viss – mīlestība, greizsirdība, bezgalīgs tuvums un sacensība, vēlme būt kopā un atraidīt, mīlēt un reizēm sāpināt. Kā es to zinu? Man ir…
Gaidīšanas prieks, miers un klusums. Klusumu ik pa brīdim iztraucē abi draiskie suņu puikas. Šī skaistā ģimene dzīvo pa īstam mākoņos – 27. stāvā! Tik augstu pat apmākusies diena ir gaiša. Todien bildes tapa kā pārsteiguma dāvana tētim dzimšanas dienā. Ak, laimīgais! : ) Vai var būt kas jaukāks?
Šis bija pavisam parastas dienas pavisam parasts vakars un šīs ir pavisam parastas bildes, kuras, protams, nepavisam tādas nav. Jo ir pilnas ar atmiņu sīkumiem, kuri pabalē no prāta pavisam drīz – skatiens, ar kādu viens otrā lūkojamies, šī kustība, tas smaids – šķelmīgs, skaudīgs vai mazliet aizvainots, sejas izteiksme – prieks, vilšanās, vēlēšanās būt…
Pabūt kopā, gaidot Ziemassvētkus – pabradāt pa rūsganu pļavu, satikt gotiņas, pacienāties ar tēta ceptām pankūkām un skaisti izpušķot vienkāršu zaru – vai nav jauka doma? Šo skaisto vēla novembra rītu piedzīvoju kopā ar Elīnu, Mārtiņu un burvīgo Emmiņu, kura ir tik braši paaugusies kopš ŠĪS dienas, kad satikāmies pirmoreiz! Ai, cik liels prieks bija…