Mēs satikāmies piejūras stāvvietā. Kad Inguna sāka no auto bagāžnieka ņemt laukā līdzi ņemamās lietas – grozu, plediņu, kapkeiku kārbu, es ļoti sapriecājos – mums būs īsta dzimšanas dienas ballīte jūras krastā. Tas būs skaisti! Taču tas vēl nebija viss – tad uzradās arī ziedu pušķis, melleņu kārba un no salona kopā ar Āroniņu izvēlās balonu saišķis… nu tik ļoti Inguna bija gatavojusies šai dienai! Un tā arī viss bija – dikti skaisti. Jo šī ģimene bija ļoti GATAVA fotosesijai – man šķiet, ka visa šī praktiskā gatavošanās (protams – no sievietes puses!) nobriedina arī baudītprieku (vispirms sievietē…) Labā ziņa, ka prieks, kas ir sievietē, nenovēršami aplipina arī vīrieti – tik ļoti brīvi viņi jutās kameras priekšā!

Man bija nedaudz jānopūlas, lai kadrā tiktu arī kāda cita Āroniņa daļa, ne tikai tā mīlīgi apaļā, kas parasti tiek paslēpta pamperī, jo Āroniņu vairāk par visu interesēja jūra – pie katras iespējas viņš metās rāpus un prom uz jūru! Pie tam – ļoti ātri. Dabūjām noskrieties! Ak jā, arī melleņu kapkeiks un ogas Āroniņu spēja noturēt kādu brītiņu uz vietas, taču tikko tie bija droši noglabāti apaļajā puncī, tā – prom uz jūru, kas tovakar bija neticami auksta. Taču ne Āroniņam! Re, kā tas viss tovakar bija: