Viens mazs cilvēks, bet tik liels spēks visiem apkārtējiem likt smaidīt! Tas ir Kārlītis, kas sasmaidina ne tikai mammu, tēti un māsu, bet arī fotogrāfi.

Visi, kam ir bērni, zina,  kāda ir sajūta pēc negulētas nakts, kā sitas sirds un trīc rokas, kad mazais raud un tu esi izmēģinājusi visu, lai atbalstītu mazo, bet tas nelīdz un atliek vienkārši būt blakus un domās atgādināt sev, ka arī šī reize pāries…  Kur nu vēl satraukumi par to, vai mazajam pietiek piena, vai šī pumpiņa ir sviedrenīte vai tomēr alerģija un ārsts iesaka, ka to noskaidrot palīdzēs griķu diēta 2 nedēļu garumā… un vēl un vēl. BET – tas viss ir pupu mizas un tas tiešām pāriet. Tas pazūd un tiek aizmirsts brīdī, kad mazais klusi guļ tev uz krūtīm vai savā gultiņā un miegā pasmaida, kad skatās tev acīs un tu redzi, ka esi viņam visa pasaule, kad tu pēti mazmazītiņās rociņas, pēdiņas un deguntiņu un brīnies, ka kas tāds var rasties tavā vēderā…tik perfekts! Un vēl, un vēl … un vēl.

Mani saviļņo vecāku spēks un vecāku mīlestība. Šī ir ģimene, kura šo mīlestību neslēpj, bet izrāda viens otram, un es nemaz nešaubos, ka arī visas citas emocijas! Vai var būt vēl kas foršāks par īstām, dzīvām, pulsējošām attiecībām?

Šoreiz ar mammas ceptu supergardu zemeņrabarberu kūku tiek nosvinēta Kārlīša 8 mēnešu jubileja.

Tiešām jau 8!